RITA EINBERGA /1921–1979/
RITA EINBERGA
Keramiķe Rita Einberga dzimusi 1921. gada 7. aprīlī Rīgā. Absolvējusi komercskolu un mācījusies Drāmas teātra (tagad Latvijas Nacionālais teātris) studijā. No 1945. līdz 1948. gadam mācījusies Rīgas lietišķās mākslas vidusskolā, kur vēlāk 23 gadus strādājusi par pedagoģi. Kopš 1962. gada – LPSR Mākslinieku sabiedrības biedre. 70. gados darbojusies LPSR Mākslas fonda eksperimentāli radošajā keramikas darbnīcā Ķīpsalā. Darbi tikuši eksponēti vietējas nozīmes republikāniskajās izstādēs Latvijā, Vissavienības un ārvalstu skatēs Igaunijā, Gruzijā, Krievijā, Dienvidslāvijā, Čehoslovākijā, Francijā, Itālijā un citur. Par saviem darbiem saņēmusi atzinības rakstus prestižās starptautiskās keramikas izstādēs Valorisā, Francijā (1970) un Faencā, Itālijā (1973). Mirusi 1979. gada 26. augustā. Pirmā un vienīgā personālizstāde noritējusi pēc nāves, 1980. gadā.
Latvijas divdesmitā gadsimta keramikas ainā Rita Einberga ir kā krītoša zvaigzne – nepamanīta un nenotverta. Viņa bija iedvesmotāja un skolotāja daudziem izciliem Latvijas profesionālās keramikas pārstāvjiem, tostarp arī tā, kas iedrošināja un rosināja pamēģināt “mālu mīcīšanu” Pēterim Martinsonam. Ritas Einbergas draugi, kolēģi un laikabiedri raksturo viņu kā smalku, pat delikātu ekspresionisti ar īsti modernu un dizainisku domas skaidrību. Šī izstāde ir Ritas Einbergas tikšanās ar Pēteri Martinsonu divu kolēģu, draugu un spilgtu mākslinieku vizuālajā dialogā, kas raksturo veselu laikmetu Latvijas profesionālajā keramikā.
Izstādē skatāmie Ritas Einbergas darbi ir deponēti no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma.
Izstādes norises laiks: 22.04.2023.-27.08.2023. (Martinsona Māja, Nikolaja iela 1, Daugavpils cietoksnis)
