Kā mēs burājām uzņēmējdarbību mācīties Fotoizstāde atklāj dalībnieku iespaidus, emocijas, pieredzi un mācīšanās procesus, kas piedzīvoti starptautiskajā apmācībā SAIL4entrepreneurSHIP no 15. līdz 27. augustam Baltijas jūrā un tās piekrastē. Apmācībā 20 jaunatnes darbinieki un līderi no trīs Baltijas valstīm praksē izmēģināja burāšanu kā metodi darbā ar jauniešiem un neformālajā izglītībā, lai attīstītu uzņēmējdarbības kompetenci. Projekta dalībnieki burājot izzināja Baltijas jūras piekrastes uzņēmējdarbības iespējas un kultūru, kā arī iepazina neformālās, piedzīvojumu un pieredzes izglītības metodes, kuras iespējams izmantot darbā ar jauniešiem uzņēmējdarbības kompetences attīstībā gan jūrā, gan uz sauszemes. SAIL4entrepreneurSHIP ir nozīmīgs solis jaunatnes darbinieku un burātāju kopienu ciešākai sadarbībai un aizsākums burājošu jaunatnes darbinieku kustībai.

Dzidra Ezeregaile Saules dziesma Saulīt’, mana māmulīte, Abas vienu labumiņu: Saulīt’ mana sildītāja, Māmiņ’ mana žēlotāja. (Latviešu tautasdziesma) Dzidra Ezeregaile (1926-2013) – maza auguma, smalkas ķermeņa uzbūves sieviete ar gadu nastas saliektu muguru, taču vienmēr labsirdīgu, sirsnīgu un patiesu smaidu un mirdzošu skatienu apveltīta – viņa piederēja pie mākslinieku paaudzes, kas uzplauka sarežģītajos pēckara gados. Māksliniece aizvadīja garu, interesantu un radoši piesātinātu mūžu, izturot ne mazums pārbaudījumu, spītīgi un mērķtiecīgi veltot sevi mākslai.

STIPRAIS ŪDENS Oforta Ģildei - 5 Oforts jeb asējums ir grafikas tehnika ar senu un bagātu vēsturi, kas sniedzas līdz 16. gadsimtam, bet mūsdienās turpina pastāvēt pateicoties māksliniekiem, kuri entuziastiski un spītīgi turpina kopt šo lauciņu. Tā ir prasīga tehnika, kas paredz tās izmantotājiem būt gan pacietīgiem, precīziem un neatlaidīgiem, gan tehniski virtuoziem, lai sasniegtu vēlamo rezultātu. Mūsdienās, kad laiks skrien ātrāk par vēju, bet ikdienas dzīves prasības neļauj atslābt nebeidzamā sacensībā ar laika plūdumu, mākslinieks kaut uz neilgu brīdi aptur samsāras ratu, koncentrējot visu uzmanību konkrētā brīža radošajā izaicinājumā. "Ļoti svarīgi ir saglabāt tradicionālo tehniku klātbūtni, kas ar laiku kļūst vēl unikālāka un vērtīgāka. Tiražēšanas iespējai bija ļoti nozīmīga loma grafikas pirmsākuma posmā, taču tas nebūt nav primārais šodien. Šāda ir iespiedgrafikas specifika. Galvenais ir oriģināls, savdabīgs un neatkārtojams šarms. Šo rezultātu nevar panākt mākslīgi, neizmantojot profesionālo prasmi un pieredzi. Katram oforta māksliniekam ir sava pieredze ar „stipro ūdeni” (Aqua forte tulkojumā no itāļu valodas nozīmē „stiprais ūdens”) – slāpekļskābi ar formulu HNO3." Nele Zirnīte, māksliniece, „Ofota Ģildes” meistare Atskatoties oforta vēsturē, par tehnikas dzimteni uzskata Vācija pilsētu Augstburgu, kur Daniels Hopfers (Hopfer, ~1470-1536) to izmatoja, lai rotātu metāla bruņas. Nedaudz vēlāk, pateicoties franču māksliniekam Žakam Kallo (Callot, 1592–1635) sākās oforta tehnikas uzvaras gājiens vizuālajā mākslā, kas vainagojās slavenajos Albrehta Dīrera, Rembranta van Reina un Francisko de Goijas darbos. Oforts ir ne tikai viena tehnika, bet ar šo terminu mēdz apzīmēt arī veselu dobspiedes tehniku grupu, kurā ietilpst akvatinta, mecotinta, sausā adata, mīkstā laka, punktīrs. Katru no paņēmieniem var izmantot atsevišķi, tomēr viena darba ietvaros tiek izmantotas pat vairākas metodes, lai sasniegtu mākslinieka iecerēto rezultātu. Laikam ejot, oforta tehnikas vēsturiskie paņēmieni tiek attīstīti un pilnveidoti, jo daudzi mākslinieki, eksperimentējot un strādājot ofortā, papildina to ar saviem atklājumiem. Mūsdienās vēsturisko oforta tehniku izmantojums joprojām ir svarīgs, lai gan ir daudzi jauninājumi, piemēram, fotogravīra, kas ieņem nozīmīgu lomu mūsdienu grafikā, un metodes, kas kodināšanas procesā aizstāj indīgo skābju lietošanu ar citām nekaitīgākām metodēm.

Inese Lieckalniņa Klusuma skaņa Inese Lieckalniņa dzimusi 1954. gadā. Mākslu studējusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (1970-1974), kā arī Latvijas Mākslas akadēmijā (1974-1980). Inese Lieckalniņa ir viena no biedrībasGrafikas kameraaktīvām biedrēm, grafiķe un vitrāžas māksliniece, daudzu Latvijas un ārvalstu grafikas izstāžu dalībniece. Māksliniece ir sarīkojusi arī vairākas personālizstādes. Ar saviem darbiem māksliniece aicina novērsties no steigas, jo ikvienam blakus ir cilvēks - dzīvs cilvēks ar savu unikālo dvēseli, ar neatkārtojamo pasaules redzējumu, dzīvām jūtām un savu vēju! Inese Lieckalniņa runā par šodienas cilvēka emocionālo izolāciju, par cilvēku atsvešinātību un bezpersoniskumu saskarsmē. Litogrāfija kā grafikas gludspieduma tehnika kopš tās izgudrošanas ir 217 gadus veca, bet arvien aktuāla un pielietota visu laiku un paaudžu grafiķu radošajos meklējumos. Arī Latvijā ir litogrāfija, tās meistari un grafiķi, kas izvēlas šo tehniku, radot domu, izjūtu un akmens spēka blīvētus estampus. Lielākā litogrāfijas darbnīca Latvijā, kas apvieno litogrāfijā strādājošus grafiķus un citu mediju māksliniekus, ir biedrībaGrafikas kamera. Mākslinieces Ineses Lieckalniņas un biedrībasGrafikas kameramērķis ir pievērst lielāku uzmanību grafikas medijam un litogrāfijai kā unikālai grafikas tehnikai Latvijas mākslas telpā.

Nele Zirnīte ORIGIN Neles Zirnītes personālizstāde "Origin", kas tulkojumā no angļu valodas nozīmē "Pirmsākums", ir veltījums visiem biedrības "Oforta Ģilde" māksliniekiem, kuri līdzās Nelei turpina kopt ofortu un piešķirt šai senajai tehnikai jaunu elpu, vienlaicīgi saglabājot tradīcijas. Darbi, kas apskatāmi šajā izstādē, iezīmē jauna posma sākumu Neles Zirnītes radošajā dzīvē, ienesot vēl vairāk krāsainības, dzīvības un daudzslāņainības. Neles Zirnītes darbu ārkārtīgi augstais mākslinieciskais līmenis, kas panākts ilgos eksperimentu procesos ceļā pie vēlamā rezultāta, apbur un vada skatienu arvien dziļāk, nojauc robežu starp telpu un plakni, laiku un telpu. Nele Zirnīte dzimusi 1959. gada 27. maijā Lietuvā. No 1978. līdz 1982. gadam studēja Viļņas Mākslas institūtā, bet 1982. gadā Nele pārcēlās uz dzīvi Latvijā, turpinot mācības Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā līdz 1984. gadam. Nele Zirnīte ieguvusi grafikas specialitātes, mākslinieces grafiķes un pedagoģes kvalifikāciju. 1988. gadā māksliniece iestājās Latvijas Mākslinieku savienībā. 2000. gadā Nele Zirnīte ieguva maģistra grādu mākslās. Bijusi Latvijas Mākslinieku savienības valdes locekle (1999-2005, 2008-2013). Grafiķe iesaistījās un darbojās Latvijas mākslā gan ar aktīvu izstāžu darbību, gan LMS sabiedriskajā organizācijā „Grafikas kamera”, kā arī ir LMS oforta darbnīcas vadītāja.

Le moment supreme Manuela Šrēdera (Manuel Schroeder) fotogrāfijas Bieži tikai ar neierastas perspektīvas un atlases starpniecību viņš ikdienišķo un sen pazīstamo parāda jaunā gaismā. Atmiņas un realitātes sajaukums sacenšas līdzsvara meklējumos, kas īpaši intensīvi notiek vietās, kurās pašreiz mainās to funkciju nozīme. Tieši uztveres dažādo kvalitāšu fenomens ir dzinulis mākslinieka Manuela Šrēdera darbā. Viņa uzmanības centrā ir šķietami acīmredzamā simboliskais spēks. Projekts fokusējas uz īpašām vietām, kuru nozīme pēdējo gadu laikā manījusies. Šo vietu ārējais veidols ar savu raksturīgo dizainu joprojām liecina gan par to iepriekšējām funkcijām, gan par iepriekšējo laiku. Vietās, kuras viņš ir izvēlējies, atmosfēra ir ļoti koncentrēta, kas rodas no spriedzes šo vietu pagātnes un tagadnes veidolu starpā. Tās dod iedvesmu un raisa asociācijas. Le supreme moment fotogrāfijās Manuels Šrēders rāda šo vietu realitāti un tās izpausmes darbos, kas atbilst mūsu atmiņu mainīgumam. Gaismas vidē motīvi izgaismoti izkliedēti vai selektīvi. Apgaismojuma dizains pieļauj plašas modificējošu intervenču iespējas. Tas nosaka divējādā nozīmē apslēpto toni, un koncentrē mūsu uzmanību uz ēnojumu saspēli konkrētos segmentos. Ar gaismas starpniecību Manuels Šrēders rāda daudzās atmiņas šķautnes un atklāj gaismas bagātīgo spektru, sākot ar perfektu skaidrību līdz pat neskaidrām, noslēpumainām kontūrām.

Aija Meisters BĒRIE ZIRGI Māksliniece Aija Meisters dzimusi 1939. gadā Daugavpilī laikā, kad Eiropā valdīja apjukums un, līdzīgi kā vairāki citi pasaulslaveni latviešu mākslinieki, bēgļu gaitās Aija nonākusi ASV. Tur viņa studējusi mākslu Viskonsinas Universitātē, iegūstot maģistra grādu mākslās, kā arī apmeklēja poļu izcelsmes amerikāņu abstraktā ekspresionista Džeka Tvorkova meistardarbnīcu. Vēlāk māksliniece papildu izglītojās un smēlās pieredzi, studējot mākslu Eiropā. Aija Meisters ir izcila gleznotāja, tēlniece un grafiķe. Pati māksliniece par savu radošo darbību saka: „Man rūp mākslas ekspresionistiskā daba. Es vēlos, lai krāsa pati par sevi sniegtu spēku, vitalitāti un emocijas. Mani iedvesmo personīgā pieredze, iztēle un spilgtā sapņu pasaule, kas izpaužas manā subjektīvajā redzējumu, kurā es aicinu gremdēties arī manu skatītaju. Mana māksla pārvar realitāti, pētot pasaules fantāzijas, sapņus un vīzijas, kā arī vispārējās cilvēka emocijas, kas saistītas ar bailēm, vientulību un izolētību mūsu tik nenoteiktajā pasaulē. Neskaidrās bērnības atmiņas par karu, kas radīja ekspresionismu, ir veidojušas arī manu personīgo māksliniecisko redzējumu.” Aija Meisters ir piedalījusies izstādēs ASV, Eiropā, kā arī Latvijā. Viņa ir vairākkārt guvusi apbalvojumus par savu radošo darbu. Viņas darbi atrodami daudzās publiskās un privātās kolekcijās. Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs piedāvā skatītajam Aijas Meisters glezniecības izstādi „Bērie zirgi”, kas simbolizē Latviju un mākslinieces atmiņas par dzimteni, kā arī atgriešanos caur saviem darbiem mājās. Izstādes darbi turpmāk papildinās Daugavpils Marka Rotko mākslas centra kolekciju. „Viņas gleznas rada izteikti aizraujošu iespaidu. Īpaši iespaidīgs ir spēka un jutekliskuma apvienojums, kas raksturo viņas darbus, taču ne mazāk svarīgs ir viņas kompozīciju pamatīgums un krāsu dziļums.”

Matiass Jansons (1973.) "SKULPTŪRAS" Beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu (1999.) Latvijas mākslinieku savienības biedrs (kopš 2003.). Regulāri piedalās izstādēs, simpozijos un citos mākslas projektos Latvijā un ārzemēs. Dažādu skulptūru autors pilsētvidē un interjeros. Pārsvarā strādā savā tēlnieka darbnīcā Cēsīs, ,,Siļķēs,, - ko izveidojis un kur strādājis vectēvs prof. Kārlis Jansons, kā arī vecāki tēlnieki Maija Baltiņa un Andrejs Jansons. Kultūras biedrības ,,ArtCēsis,, līdzdibinātājs (2011.). ,,Matiass Jansons savus darbus kaļ granītā, cērt kaļķakmenī, dolomītā, līmē un griež no kūdras klucīšiem un vēl citiem materiāliem. Mākslinieks ļaujas arī fotogrāfijas valdzinājumam. Plašās dažādo izvēlēto materiālu faktūru spēles amplitūda profesionāli virtuozi nostrādātās formās ļauj Matiasam grodi ieskatīties gan modeļu, gan paša pārdzīvojumos un emocionālo brīžu izjūtās. Viņa radīto darbu izteiksmes galvenais vadmotīvs ir forma un kustība, abstrahētu sievietes un zivs tēlu formu plastiskā saspēlē. Skulptūras ikvienam skatītājam, atbilstoši savām sajūtām,sniedz iespēju brīvam interpretējošas fantāzijas peldējumam starp sievietēm un zivīm. Lai sajūtas būtu harmoniski pilnīgas, klāt jāpieliek vēl Matiasa Jansona fotogrāfija, kuras atšķirībā no tēlniecības izstaro tādu kā holivudisku mirdzumu un brīžiem var likties visai mulsinošas. Fotografējot mākslinieks meklē gan formas, gaismēnu un līniju ritmu saskaņu, gan vienlaikus grib ar darbiem sabiedrībā konkurēt ar izklaidi, atpūtu, komerciju un tamlīdzīgām funkcijām. Tā atklājot savas mākslas tēlu sarežģīti pretrunīgo emocionalitāti, Matiass Jansons plastiskā formā akcentē intriģējoši noslēpumainu stāstu par mākslu kā dzīves konversiju... ,, Mākslas zinātnieks Aivars Leitis