Aleksandrs Karpovs "MĀKSLINIEKS UN CĪNĪTĀJS"
Aleksandrs Karpovs dzimis 1953. gada 21. martā ASV Aijovas štatā. Viņa māte nāca no sabiedrībā pazīstama Jāņa Volonta dzimtas. J. Volonts 14 gadus bijis par Daugavpils pilsētas galvu un no 1938. līdz 1940. gadam bijis Latvijas labklājības ministrs. Aleksandra mātei Lūcijai Volontei brīnumainā kārtā laimējies izvairīties no 1941. gada 14. jūnija deportācijas uz Sibīriju. 1946. gadā Lūcija Volonte nokļuva pārsūtīšanas nometnē Vācijā, kur apprecējās ar Anatoliju Karpovu un vēlāk emigrēja uz Ameriku. Karpovu ģimenei piedzima trīs dēli, taču deviņus gadus vēlāk tēvs pameta ģimeni, un visas rūpes par bērnu audzināšanu un uzturēšanu uzgūlās uz mātes pleciem. Mazajam Aleksandram tolaik bija vien divi gadi.
Neraugoties uz sarežģītiem un reizēm trūcīgiem apstākļiem, māksla vienmēr bijusi nozīmīga Karpovu ģimenes sastāvdaļa. Kopā ar māti bērni bieži apmeklēja mākslas izstādes, tostarp arī tādu slaveno mākslinieku izstādes kā Pītera Paula Rubensa, Frānsisa Goijas, Vinsenta Villema van Goga, Kloda Monē u.c. Ģimenē bērniem tika mācīta arī latviešu valoda un kultūra.
Profesionālo mākslu Aleksandrs studējis Minesotas Universitātē, kur 1990. gadā ieguva bakalaura diplomu ar izcilību. 1991. gadā viņš no ASV emigrēja uz Latviju, kur turpināja māksliniecisko izglītību. 1993. gadā Latvijas Mākslas akadēmijā Aleksandrs ieguva maģistra grādu mākslās. Pēc akadēmijas absolvēšanas mākslinieks pasniedzis estampu Rēzeknes Mākslas koledžā.
Jau sākotnēji Aleksandrs bija pieteicis sevi kā talantīgu mākslinieku un grafiķi, kurš strādāja sociālā reālisma žanrā. Viņš pilnībā pārvaldīja sarežģītās oforta un litogrāfijas tehnikas. Šajā izstādē redzamie darbi ir politiskie zīmējumi, kuros autors pauž kritisku attieksmi pret sociālo netaisnību Amerikā un Padomju Latvijā. Līdzās ir izstādīti arī darbi, kas veltīti vēsturiskajiem pieminekļiem, Latvijas pilsētām un to arhitektūras vēsturiskajam skaistumam. A. Karpova oforti un litogrāfijas līdz šim eksponētas daudzās mākslas izstādēs.
Mākslinieks Aleksandrs Karpovs miris 1994. gada 21. martā.