Starptautiskā keramikas mākslas simpozija CERAMIC LABORATORY noslēguma izstāde Tradicionāli, noslēdzoties Starptautiskajam keramikas mākslas simpozijam CERAMIC LABORATORY, tiek atklāta simpozija noslēguma izstāde, kurās plaši saturā, formā un neskaitāmos eksperimentos atklājas katra simpozija dalībnieka radošās šķautnes. Simpozijā pulcējās starptautiski atzīti keramiķi no Ēģiptes, Izraēlas, Polijas, Rumānijas, Latvijas, Somijas, Spānijas, Turcijas un Ukrainas, radot unikālas keramikas kompozīcijas un ar savu darbu veicinot laikmetīgās keramikas procesu attīstību. Pasaules elpu un reģionā sajusto mākslinieki šajā reizē attēlo visdažādākajās iecerēs, daudzkārt dominē stilizētas un tiešas faunas un floras iezīmes, nav atstāts novārta cilvēks un cilvēkam būtiskais, kā arī keramikas mākslas formas, ko var skaidrot kā filozofiskus pieskārienus realizētus keramikas materiālā. Izstāde Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā skatāma no 2015. gada 29. augusta līdz 10. oktobrim. Izstādi papildina mākslinieces Tatjanas Pedčenko (Ukraina) fotogrāfijas, dokumentējot simpozija gaitu. No 2015. gada 29. augusta Rotko centra pagalmā slejas mākslinieka Andreja Sobjaņina (Ukraina) uguns skulptūra „Vārti”.

Trešo reizi Daugavpilī pulcējas Latvijā un starptautiski atzītas keramikas personas, veidojot domu apmaiņu keramikas valodā, kopā un atsevišķi radot jaunas keramikas formas un diskutējot par keramikas nozīmi laikmetīgajā mākslā. Gads, kura zīmē aizsākas Starptautiskais keramikas mākslas simpozijs Daugavpilī, ir nozīmīgs keramikas nozarei gan Latgalē, gan Latvijā.

Dace Pētersone, Līva Rotkale Pāvila vēstules Māksla ir pastāvējusi un attīstījusies arī pirmskristietības laikā, taču kādas izmaiņas ir notikušas ar mūsu ēras gadu skaitīšanu, var mēģināt saskatīt tieši pēc tā, kā tiek traktētas pagātnes gudrības, kas veidojušās un uzkrājušās cilvēces apziņā, sākot no Senās Ēģiptes, Grieķijas, Aleksandrijas bibliotēkas, līdz pat mūsdienām.

Ilona Šauša - 1965. gadā Ilūkstē dzimusī Daugavpils māksliniece – „multimāksliniece”, taču pirmām kārtām keramiķe. Mākslu I. Šauša apguva Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolā (1983-1986). Papildu praksi keramikā ieguva Malagā (Spānija). Māksliniece strādājusi par pedagoģi Daugavpils Mākslas skolā (1986-1988), kā arī bijusi māksliniece-konsultante salonā „Telpa” Daugavpilī un Rīgas Restaurācijas birojā (1994-1999). 1998. gadā viņa iesaistījusies Tautas lietišķās mākslas studijas „Latgale” un Daugavpils reģiona Mākslinieku asociācijas darbībā. Kopš 1985. gada Ilona Šauša piedalās izstādēs Latvijā un ārvalstīs. Māksliniece sarīkojusi vairākas personālizstādes.

Valērijs Čtaks "Worshood" Mākslinieks Valērijs Čtaks, pa pusei udmurts, izdomājot savu mākslas objektu izstādīšanai Latvijā, iedvesmojoties no somugru senčiem, izveidoja īpatnēju udmurtu templi "Worshood" – kas udmurtu mitoloģijā simbolizē dzimtas senča-aizbildņa garu. Valērijs Čtaks dzimis 1981. gadā Maskavā. Kopš 1998. gada Avdeja Ter-Ogaņjana laikmetīgās mākslas skolas dalībnieks. No 2000. līdz 2005. grupas Radek dalībnieks. No 2002. gada piedalās grupu izstādēs, kā arī rīko personālizstādes Krievijas teritorijā un ārvalstīs. Viņa darbi atrodas Maskavas laikmetīgās mākslas muzejā, Vladimira Smirnova un Konstantīna Sorokina Fondā, Tretjakova galerijā, ka arī Pjēra Brošē, Andreja Tretjakova, Samira Sabe Dakri un citās privātajās kolekcijās. Mākslinieks dzīvo un strādā Maskavā.

Daina Dagnija "SIEVIETES SPĒKS UN BRĪVĪBA" Daina Dagnija dzimusi 1937. gadā Rīgā. 1944. gadā kopā ar ģimeni viņa devās bēgļu gaitās un 1951. gadā nonāca Detroitā, ASV. No 1954. līdz 1956. gadam Daina Dagnija mācījās Mākslas studentu līgā (Art Students League (Merit Scholarship)) Ņujorkā. 1959. gadā viņa turpina studijas Detroitas Mākslas un dekoratīvi lietišķās mākslas skolā (Art School of the Society of Art and Craft) un dodas uz Losandželosu, kur turpina studijas Šonāra institūtā (Chouinard Institute (Cal Arts)), kur kļūst par pārliecinātu abstrakto ekspresionisti. 1960. gada beigās māksliniece apprecas ar jaunu latvieti, kurš ir iesaukts dienēt Okinavā ASV armijā. Dažus mēnešu vēlāk arī Daina Dagnija nonāk Okinavā, kur smeļas iedvesmu apkārtnē un sāk attīstīt savu individuālo figuratīvi abstrakto rokrakstu mākslā. Daina Dagnija atklājas Latvijas un visas pasaules mākslas pētniekiem un cienītājiem ar tikai sev raksturīgām mākslinieciskā rokraksta formām. Viņa nepārtrauc būt fiziski un emocionāli spēcīga sieviete, neraugoties uz pārdzīvoto un piedzīvoto bēgļu gaitās Otrā pasaules kara laikā, izdzīvoto un līdzpaņemto emigrācijā un atvesto atpakaļ mājās - Latvijā.

Ineses Āboliņas, Skaidrītes Cihovskas, Violetas Jātnieces, Izabellas Krolles, Kornēlijas Ozoliņas un Silvijas Šmidkenas izstāde "ĶĪPSALAS KERAMIKA" Ķīpsalas keramika – 20. gadsimta otrās puses latviešu mākslas un kultūras fenomens, kas veidojis vairākas keramiķu paaudzes un ļāvis nostiprināties latviešu tradīcijām keramikā, kā arī tapt laikmetīgajai keramikai Latvijā. Tas ir tilts, kas savienoja tradicionālo un profesionālo keramiku, no abām paņemot labāko, un šo tiltu būvējuši cilvēki, mākslinieki. Par māla mīlestības salu Ķīpsala sāka veidoties 1945. gadā, kad Latgales podnieks Staņislavs Kaļva iekārtoja tur darbnīcu kādā no vecajām mājām, tāpēc varētu teikt, ka Ķīpsalas keramika šogad, 2015. gadā, svin vienu no savām jubilejām, proti, 70 gadus. Vēlāk, 1951. gadā, Staņislavs Kaļva pārcēlās uz bijušo zivju kūpinātavu Balasta dambī 34. Ņemot vērā savu latgalisko izcelsmi, toreiz darbnīca tika dēvēta par „Latgales keramiku”. 1954. gadā darbnīca tika pievienota kombinātam „Māksla” un kļuva par vienu no tā radošās ražošanas cehiem. Kopš tā laika darbnīca vairākkārt mainīja nosaukumu, mainīja statusu, arī izskatu, iegūstot plašas telpas un izstāžu zāli, taču pašlaik tā ikvienam ir pazīstama kā „Ķīpsalas keramika”. 1964. gadā Ķīpsalas keramikas darbnīcā sāk strādāt pārsvarā radoši, pamazām atsakoties no ražošanas. Šis ir arī laiks, kad Ķīpsalā sāk strādāt keramiķu paaudze, kas būtiski mainījusi Latvijas laikmetīgās keramikas attīstības tendences, kļūstot par sava veida akadēmiju topošajiem māksliniekiem viscaur Latvijā.

Marija Maijere Ziedēšanas laiks Fotogrāfijas un papīra darbi Marija Maijere (Maria Maier) dzimusi 1954. gadā Ambergā (Vācija), studējusi mākslas pedagoģiju un mākslas vēsturi. Kopš 1992. gada pēc ilgstošas pedagoģiskās darbības un daudziem studiju un darba braucieniem, uzturoties Dienvidaustrumu Āzijā, Centrālamerikā un Āfrikā, M. Maijere ir brīvmāksliniece. Viņa dzīvo un strādā Kēferingā un Rēgensburgā. Savas ilggadējās izstāžu darbības laikā māksliniece sarīkoja vairākas personālizstādēs un piedalījās grupu izstādēs muzejos, mākslas biedrībās un galerijās gan Vācijā, gan ārvalstīs. Viņas darbi ir atrodami daudzās nozīmīgās kolekcijās, kā arī ir izstādīti vairākās sabiedriskās vietās. 2005. gadā māksliniece saņēma Virdžīnijas Mākslas centra (Virginia Center for Creative Arts) stipendiju ASV. Savukārt 2011. gadā – Tairona Gatrija centra (Tyrone Guthrie Center) stipendiju Īrijā.