Nele Zirnīte ORIGIN Neles Zirnītes personālizstāde "Origin", kas tulkojumā no angļu valodas nozīmē "Pirmsākums", ir veltījums visiem biedrības "Oforta Ģilde" māksliniekiem, kuri līdzās Nelei turpina kopt ofortu un piešķirt šai senajai tehnikai jaunu elpu, vienlaicīgi saglabājot tradīcijas. Darbi, kas apskatāmi šajā izstādē, iezīmē jauna posma sākumu Neles Zirnītes radošajā dzīvē, ienesot vēl vairāk krāsainības, dzīvības un daudzslāņainības. Neles Zirnītes darbu ārkārtīgi augstais mākslinieciskais līmenis, kas panākts ilgos eksperimentu procesos ceļā pie vēlamā rezultāta, apbur un vada skatienu arvien dziļāk, nojauc robežu starp telpu un plakni, laiku un telpu. Nele Zirnīte dzimusi 1959. gada 27. maijā Lietuvā. No 1978. līdz 1982. gadam studēja Viļņas Mākslas institūtā, bet 1982. gadā Nele pārcēlās uz dzīvi Latvijā, turpinot mācības Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā līdz 1984. gadam. Nele Zirnīte ieguvusi grafikas specialitātes, mākslinieces grafiķes un pedagoģes kvalifikāciju. 1988. gadā māksliniece iestājās Latvijas Mākslinieku savienībā. 2000. gadā Nele Zirnīte ieguva maģistra grādu mākslās. Bijusi Latvijas Mākslinieku savienības valdes locekle (1999-2005, 2008-2013). Grafiķe iesaistījās un darbojās Latvijas mākslā gan ar aktīvu izstāžu darbību, gan LMS sabiedriskajā organizācijā „Grafikas kamera”, kā arī ir LMS oforta darbnīcas vadītāja.

Le moment supreme Manuela Šrēdera (Manuel Schroeder) fotogrāfijas Bieži tikai ar neierastas perspektīvas un atlases starpniecību viņš ikdienišķo un sen pazīstamo parāda jaunā gaismā. Atmiņas un realitātes sajaukums sacenšas līdzsvara meklējumos, kas īpaši intensīvi notiek vietās, kurās pašreiz mainās to funkciju nozīme. Tieši uztveres dažādo kvalitāšu fenomens ir dzinulis mākslinieka Manuela Šrēdera darbā. Viņa uzmanības centrā ir šķietami acīmredzamā simboliskais spēks. Projekts fokusējas uz īpašām vietām, kuru nozīme pēdējo gadu laikā manījusies. Šo vietu ārējais veidols ar savu raksturīgo dizainu joprojām liecina gan par to iepriekšējām funkcijām, gan par iepriekšējo laiku. Vietās, kuras viņš ir izvēlējies, atmosfēra ir ļoti koncentrēta, kas rodas no spriedzes šo vietu pagātnes un tagadnes veidolu starpā. Tās dod iedvesmu un raisa asociācijas. Le supreme moment fotogrāfijās Manuels Šrēders rāda šo vietu realitāti un tās izpausmes darbos, kas atbilst mūsu atmiņu mainīgumam. Gaismas vidē motīvi izgaismoti izkliedēti vai selektīvi. Apgaismojuma dizains pieļauj plašas modificējošu intervenču iespējas. Tas nosaka divējādā nozīmē apslēpto toni, un koncentrē mūsu uzmanību uz ēnojumu saspēli konkrētos segmentos. Ar gaismas starpniecību Manuels Šrēders rāda daudzās atmiņas šķautnes un atklāj gaismas bagātīgo spektru, sākot ar perfektu skaidrību līdz pat neskaidrām, noslēpumainām kontūrām.

Aija Meisters BĒRIE ZIRGI Māksliniece Aija Meisters dzimusi 1939. gadā Daugavpilī laikā, kad Eiropā valdīja apjukums un, līdzīgi kā vairāki citi pasaulslaveni latviešu mākslinieki, bēgļu gaitās Aija nonākusi ASV. Tur viņa studējusi mākslu Viskonsinas Universitātē, iegūstot maģistra grādu mākslās, kā arī apmeklēja poļu izcelsmes amerikāņu abstraktā ekspresionista Džeka Tvorkova meistardarbnīcu. Vēlāk māksliniece papildu izglītojās un smēlās pieredzi, studējot mākslu Eiropā. Aija Meisters ir izcila gleznotāja, tēlniece un grafiķe. Pati māksliniece par savu radošo darbību saka: „Man rūp mākslas ekspresionistiskā daba. Es vēlos, lai krāsa pati par sevi sniegtu spēku, vitalitāti un emocijas. Mani iedvesmo personīgā pieredze, iztēle un spilgtā sapņu pasaule, kas izpaužas manā subjektīvajā redzējumu, kurā es aicinu gremdēties arī manu skatītaju. Mana māksla pārvar realitāti, pētot pasaules fantāzijas, sapņus un vīzijas, kā arī vispārējās cilvēka emocijas, kas saistītas ar bailēm, vientulību un izolētību mūsu tik nenoteiktajā pasaulē. Neskaidrās bērnības atmiņas par karu, kas radīja ekspresionismu, ir veidojušas arī manu personīgo māksliniecisko redzējumu.” Aija Meisters ir piedalījusies izstādēs ASV, Eiropā, kā arī Latvijā. Viņa ir vairākkārt guvusi apbalvojumus par savu radošo darbu. Viņas darbi atrodami daudzās publiskās un privātās kolekcijās. Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs piedāvā skatītajam Aijas Meisters glezniecības izstādi „Bērie zirgi”, kas simbolizē Latviju un mākslinieces atmiņas par dzimteni, kā arī atgriešanos caur saviem darbiem mājās. Izstādes darbi turpmāk papildinās Daugavpils Marka Rotko mākslas centra kolekciju. „Viņas gleznas rada izteikti aizraujošu iespaidu. Īpaši iespaidīgs ir spēka un jutekliskuma apvienojums, kas raksturo viņas darbus, taču ne mazāk svarīgs ir viņas kompozīciju pamatīgums un krāsu dziļums.”

Matiass Jansons (1973.) "SKULPTŪRAS" Beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu (1999.) Latvijas mākslinieku savienības biedrs (kopš 2003.). Regulāri piedalās izstādēs, simpozijos un citos mākslas projektos Latvijā un ārzemēs. Dažādu skulptūru autors pilsētvidē un interjeros. Pārsvarā strādā savā tēlnieka darbnīcā Cēsīs, ,,Siļķēs,, - ko izveidojis un kur strādājis vectēvs prof. Kārlis Jansons, kā arī vecāki tēlnieki Maija Baltiņa un Andrejs Jansons. Kultūras biedrības ,,ArtCēsis,, līdzdibinātājs (2011.). ,,Matiass Jansons savus darbus kaļ granītā, cērt kaļķakmenī, dolomītā, līmē un griež no kūdras klucīšiem un vēl citiem materiāliem. Mākslinieks ļaujas arī fotogrāfijas valdzinājumam. Plašās dažādo izvēlēto materiālu faktūru spēles amplitūda profesionāli virtuozi nostrādātās formās ļauj Matiasam grodi ieskatīties gan modeļu, gan paša pārdzīvojumos un emocionālo brīžu izjūtās. Viņa radīto darbu izteiksmes galvenais vadmotīvs ir forma un kustība, abstrahētu sievietes un zivs tēlu formu plastiskā saspēlē. Skulptūras ikvienam skatītājam, atbilstoši savām sajūtām,sniedz iespēju brīvam interpretējošas fantāzijas peldējumam starp sievietēm un zivīm. Lai sajūtas būtu harmoniski pilnīgas, klāt jāpieliek vēl Matiasa Jansona fotogrāfija, kuras atšķirībā no tēlniecības izstaro tādu kā holivudisku mirdzumu un brīžiem var likties visai mulsinošas. Fotografējot mākslinieks meklē gan formas, gaismēnu un līniju ritmu saskaņu, gan vienlaikus grib ar darbiem sabiedrībā konkurēt ar izklaidi, atpūtu, komerciju un tamlīdzīgām funkcijām. Tā atklājot savas mākslas tēlu sarežģīti pretrunīgo emocionalitāti, Matiass Jansons plastiskā formā akcentē intriģējoši noslēpumainu stāstu par mākslu kā dzīves konversiju... ,, Mākslas zinātnieks Aivars Leitis

„Pazudis arhīvā” Latvijas Laikmetīgās mākslas centra izstāde Izstāde “Pazudis arhīvā” veidota, balstoties uz Latvijas Laikmetīgās mākslas centra datu bāzes un arhīva materiāliem, kas ir plašākā informācijas krātuve par Latvijas laikmetīgās mākslas procesiem. Izstādes darbos mākslinieku un kuratoru tandēmi pievērsušies arhīva kā nozīmīga kultūras krājuma potenciālam, apskatot to kā daudzpusīgu informācijas nesēju, kas veido un pārformulē attiecības ar vēsturi, kā arī iesaista skatītāju kā aktīvu arhīva un mākslas darba lietotāju. Izstādes dalībnieki: Jānis Borgs un Laura Feldberga, Līga Lindenbauma un Kristaps Grundšteins, Aiga Dzalbe un Kristaps Epners, Ieva Epnere, Baiba Legzdiņa, Haralds Matulis un Ieva Saulīte. Izstādes kuratore – mākslas zinātniece Andra Silapētere. 2015. gada nogalē un 2016. gadā Latvijas reģionu kultūras centros būs aplūkojama Latvijas Laikmetīgās mākslas centra veidotā izstāde „Pazudis arhīvā”, ko papildinās izglītības programma „Lielā lupa”. Izstāde skatāma DMRMC no 2015. gada 15.oktobra līdz 15.novembrim.

Nauda 4.starptautiskā Latgales grafikas simpozija izstāde Starptautiskais Latgales grafikas simpozijs kā Daugavpils Marka Rotko mākslas centra un biedrības Mākslu pedagogu apvienības sadarbības projekts ir starptautiskās komunikācijas platforma grafikas mākslas nozarē strādājošiem profesionāliem no visas pasaules, jau ceturto reizi oktobrī tiekoties Daugavpilī. Izcilais Latvijas grafiķis Rihards Zariņš, LR vērtspapīru, naudaszīmju un monētu metu autors, gandrīz pirms 130 gadiem noslēdzot mācības Grīvas vācu skolā, otrpus Daugavai, droši vien vēl neapzinājās, ka viņš ar savu pašaizliedzīgo darbību nesīs savā biogrāfijā līdzi šī brīža Daugavpils vārdu un rosinās starptautisku mākslinieku komandu pievērsties šai tēmai, radot melnbaltus un krāsainus estampus. Simpozija izstādes vēstījums ir stāsts par naudas un tās vērtību transformācijām laikā un telpā, kā arī grafiķu klātbūtni to tapšanā. Naudas tēmu savos darbos rāda 11 grafiķi: Anne Louise Blicher, Ann Kerstina Nielsen (Dānija); Nikumbh Prasad (Indija); Alberto Balletti (Itālija); Ieva Caruka, Dārta Hofmane, Jānis Murovskis, Rūdolfs Matīss Trops, Oksana Vronska (Latvija); Žaneta Jasaitytė (Lietuva) un Senso (Šveice). Izstāde skatāma DMRMC no 2015. gada 15.oktobra līdz 18.novembrim.

LATVIJAS LAIKMETĪGĀ KERAMIKA Turpinot 2014.gadā Daugavpils Marka Rotko Mākslas centra aizsākto Latvijas laikmetīgās mākslas izstāžu ciklu, šogad skatītājiem tiek piedāvāta iespēja iepazīt Latvijas laikmetīgo keramiku. Turklāt izvēle tieši par labu keramikai kā šīgada mākslas medijam visdrīzāk ir likumsakarīga— 2015.gadā Daugavpils keramiķu apvienībai aprit 35gadi kopš tās dibināšanas, kā arī Latvijas laikmetīgās keramikas izstāde ir sava veida turpinājums ieskatam Latvijas keramikas mākslas attīstībā, kuru Rotko centrā šogad ievadīja plaša Ķīpsalas keramikas izstāde, ieskicējot laikmetīgās keramikas tapšanas procesu. Latvijas laikmetīgās keramikas izstādes mērķis ir aktualizēt keramikas kā laikmetīgās mākslas medija nozīmi un vietu Latvijas mūsdienu mākslas un kultūras telpā, tāpēc dalībai izstādē tika aicinātas izcilākās Latvijas mākslinieces, kuras, kopā pārstāvot dažādas keramiķu paaudzes, guvušas panākumus ne vien Latvijā, bet ir arī pasaulē pazīstamākās Latvijas keramiķes. Izstādē piedalās Sanita Ābelīte, Skuja Braden, Valda Podkalne, Juta Rindina, Ilona Romule, Elīna Titāne.

STARPTAUTISKAIS SIMPOZIJS MARK ROTHKO 2015 DAUGAVPILS, 15. – 26.09.2015. Starptautiskais simpozijs „MARK ROTHKO 2015” ir glezniecības meistaru satikšanās vieta Daugavpilī - pilsētā, kurā dzimis Marks Rotko, lai jau vienpadsmito gadu veidotu glezniecības piemiņu izcilajam glezniecības meistaram un papildinātu Daugavpils Marka Rotko mākslas centra laikmetīgās glezniecības kolekciju. Šogad simpozija noslēguma izstāde skatāma līdzās Latvijas glezniecības meistara Valda Buša darbiem. Par Buša priekšteci glezniecībā nereti uzskata Matisu. Arī pats mākslinieks nekad to nav noliedzis. Matisa „Sarkanā istaba” bija viens no darbiem, kurš spilgti uzrunāja un noteica arī Rotko glezniecību. Vai Rotko, Matisa un Daugavpils īpašā gaisa ietekme ir saskatāma 11. Starptautiskā simpozija „MARK ROTHKO 2015” autoru darbos? Nepastarpinātā klātbūtne noteikti ir gan eļļas un akrila audeklos, kā arī šogad plaši pārstāvētajos akvareļos. Savas sajūtas un meistarību šī simpozija laikā parāda 11 mākslinieki no 8 pasaules valstīm: Michail Lalov (Bulgārija); Siraj Saxena (Indija); Merav Shinn Ben-Alon (Izraēla); Alexander Selivanov (Krievija); Karīna Korotkova un Sandra Strēle (Latvija); Voldemaras Barakauskas un Dainius Trumpis (Lietuva); Beate Gjersvold (Norvēģija); Monika Falke un Janine Gerber (Vācija). Otas pieskāriens audeklam vai papīram Daugavpilī ir veidojies par mākslas vēstures liecību arī katram māksliniekam personīgi, veidojot viņu pašu mākslas biogrāfijas un iezīmējot stabilas tradīcijas turpinājumu Daugavpils pilsētai. Rotko centrs ir kļuvis garā bagātāks par vēl virkni brīnišķīgu kompozīciju, kurās mājo sajūtas un smeltie iespaidi, tikšanās, sarunas, Rotko, Daugavpils, Latgale, Latvija...