Pēteris Martinsons (1931-2013) ir dzimis Daugavpilī un iegājis vēsturē kā starptautiski atpazīstamākais Latvijas keramiķis. Ar saviem izcilajiem sasniegumiem viņš vairākkārt darījis godu Latvijas mākslas un kultūras pasaulei, kā arī būtiski ietekmējis Latvijas laikmetīgo keramiku, ievirzot to kvalitatīvi citādā gultnē. Būdams viens no Ķīpsalas keramiķiem, kā arī ilggadējs Dzintaru radošo simpoziju dalībnieks un vadītājs, viņš devis fundamentālu ieguldījumu divu nozīmīgu Latvijas kultūras fenomenu tapšanā, kas transformēja keramiku no ierasti lietišķā žanra par pilnvērtīgu mākslas mediju un iedvesmoja vairākas keramiķu paaudzes gan Latvijā, gan ārvalstīs.
Pēc savas vērienīgākās retrospektīvās izstādes 2013. gadā Pēteris Martinsons lielu savu darbu kolekcijas daļu uzdāvināja Daugavpils Marka Rotko mākslas centram. Tajā ietilpst mākslinieka pirmie veidojumi un virpojumi, ciļņi ar literāro darbu varoņiem, monumentālas figūras, virkne funkcionālu un stilizētu trauku, trausli porcelāna darbi, ar dažādu materiālu palīdzību atveidotas konkrētas būtnes (vārnas, lauvas, suņi) un tektoniskas būves (torņi, būri), cita veida figūras un daudzas skices. Martinsona keramikas priekšmetus raksturo ideju un mākslinieciskās izpausmes daudzveidība un izmantoto materiālu, tehniku un radīšanas vietu dažādība, savukārt tušas zīmējumi ir spilgti mākslinieciskas meditācijas un rokas un domas treniņa paraugi.
“Martinsona māja” tiek atklāta ar Pētera Martinsona pastāvīgo ekspozīciju “Sapņu pilsēta”. Pēc izglītības arhitekts, mākslinieks visa sava radošā mūža garumā būvēja savu sapņu pilsētu ar fantastiskiem iemītniekiem dažādu būtņu veidolā un īpašām arhitektoniskām formām. Cerams, šī sapņu pilsēta un tās iemītnieki “Martinsona mājā” beidzot iegūs īstu pajumti un māju sajūtu, kuras allaž pietrūka pašam māksliniekam.
Izstādes “Martinsona mājā” papildina atvērtais laikmetīgās keramikas krājums un Pētera Martinsona grafikas darbu reprodukcijas, iezīmējot Daugavpils cietokšņa kādreizējās pulvernoliktavas pārtapšanu par pilnvērtīgu mākslas darbu glabātuvi Nikolaja ielā 1. Līdzīgi bijušā artilērijas arsenāla ēkai, kas pirms deviņiem gadiem atdzima jaunā veidolā un kļuva par Rotko vārda nesēju, arī šī būve ir ieguvusi jaunu seju un funkcijas un turpmāk būs zināma kā “Martinsona māja” – izcilā keramiķa piemiņas un radošā mantojuma sargātāja.
