KO TIK MĒS NEVARAM UZTAISĪT
Otrdien, 21. decembrī, plkst. 15.00 Daugavpils cietoksnī, Nikolaja ielā 2, tiek atklāta mākslinieka Kristapa Ancāna veidota vietai piesaistīta instalācija “ko tik mēs nevaram uztaisīt”.
Latviešu/britu mākslinieks Kristaps Ancāns strādā starpdisciplināri, savos darbos izmantojot tēlniecības, glezniecības, foto, teksta un instalācijas elementus. Studējis glezniecību un vides mākslu Latvijas Mākslas akadēmijā. Ieguvis maģistra grādu vizuālajā mākslā Londonas Mākslas universitātes (LMU) Centrālajā Sentmārtina mākslas un dizaina koledžā, kuru ar izcilību absolvējis 2016. gadā. Saņēmis Sesila Lūisa stipendiju tēlniecībā un Helēnas Skotas Lidgetas studijas balvu. Nominēts “Clifford Chance” advokātu biroja un LMU Tēlniecības balvai un Lielbritānijas Mākslas fonda stipendijai, kā arī citiem apbalvojumiem.
Darbā “ko tik mēs nevaram uztaisīt” (2021–2022), kas ir Ancāna pirmais liela mēroga projekts Daugavpilī, viņa radošā jauda ir augusi gan formā, gan koncepcijā. Projektā ir apvienoti monumentāli baneri ar noteiktai vietai radītu skulptūru – teksti melnā burtveidolā uz balta fona (rakstīti latviešu, krievu un angļu valodā), krāsainas fotogrāfijas un palmas skulptūra. Viss izvietots uz šobrīd nelietotas ēkas, kurā kādreiz atradās topošie piloti un kara tehnika. Darbs tieši uzrunā Daugavpili un pilsētas iedzīvotājus, vēršot uzmanību uz pastāvīgas kara gatavības nosacīto vēstures pieredzi un nacionālās pašnoteikšanās radītajām traumām. Daugavpilī joprojām dzīvo šīs pagātnes paliekas, lai cik strauji pilsēta attīstītos. Ancāna projekts bijušajā militārajā cietoksnī ir par valodas un konteksta konstrukcijām un šo mehānismu saplūšanu vietā, kas aktīvi pārtop par dinamisku reģiona kultūras un administratīvo centru.
“Rakstītais vārds joprojām ir viens no mūsu iztēles galvenajiem rosinātājiem; arī laikā, kad stāstījumu veidošanas un salīdzināšanas spēli piedāvā pārņemt digitālo attēlu kultūra. Iztēles potenciāls ir vienmēr klātesošs. Es ceru, ka mēs neesam ķīlnieki pašu izveidotajās struktūrās un neapzināti neiesprostojam sevi plakanās pasaulēs, kurās tiek konstatēta tikai viena dimensija,” piebilst Ancāns.
“Mākslas projekts vizualizē identitātes, valodas un ģeogrāfijas sasaiti – no integrācijas uz citādību, no verbālā uz neverbālo, no ķermeniskā uz nemateriālo, no toņa uz ēnu. Pašreizējā vēstures veidošanās posmā to kopums piedāvā ieskatu noteiktas vietas kontekstā un ar to saistītajās emocijās, akcentējot to formu, sarežģītību un “nokrāsas”. Asprātīgās nenoteiktības ir atslēga uz mākslinieka radošā repertuāra izpratni. Vide tiek transformēta par ludisku sfēru, kas piepildīta ar pašapzinātiem smiekliem, kurā skatītājs var tikai reflektēt par attēloto realitāti, balstoties uz bijību, diskomfortu un paša vēlmi izjautāt. Ancāns pretstata šķietami atšķirīgus elementus, kas sagādā pārsteigumu attiecībā uz mūsu cerībām un uzskatiem par identitātēm un mantojumu. Un mēs nervozi iesmejamies, apzinoties, ka visi kopīgi saskaramies ar šiem grūtajiem un komplicētajiem jautājumiem,” savos novērojumos dalās projekta kuratore Dr. Korina L. Apostole.
Vietai piesaistītā instalācija “ko tik mēs nevaram uztaisīt”, kurā kombinēts monumentāls, melnbalts baneris ar trīsvalodu tekstu (latviešu, krievu un angļu), krāsainas fotogrāfijas un vietai piesaistīta skulptūra, tiks atklāta Daugavpils cietoksnī, Nikolaja ielā 2, otrdien, 21. decembrī, plkst. 15.00. Atklāšanā piedalīsies projekta autors Kristaps Ancāns un tā kuratore, mākslas doktore Korina L. Apostole.
Attēlā: Kristaps Ancāns “ko tik mēs nevaram uztaisīt” (fragments) 2021/2022, vietai piesaistīta instalācija
