ĪVS ULLENS APLIECINĀJUMS
Pabeidzis karjeru telekomunikāciju nozarē, Īvs Ullens nolēma pilnībā veltīt sevi savai senajai kaislei – fotogrāfijai. Būdams pusaudzis, viņš radīja savus pirmos attēlus un iepazina fotolaboratorijas noslēpumus savas vecāsmātes, slavenās fotogrāfes un operatores, tumšajā istabā. Gada garumā viņš apguva tehnisko meistarību ASV pie diviem profesionāliem fotogrāfiem, kas pirmām kārtām iemācīja viņam novērošanas svarīgumu. Īvs Ullens trenēja aci un apguva fotogrāfijas pamatteoriju, apmeklējot laikmetīgās mākslas galerijas un gadatirgus.
Īva Ullensa dzīvē mākslinieciskais talants atklājās diezgan vēlu, pateicoties negaidītajai fotogrāfijai, ko viņš uzņēma Turcijā. Netīšs izplūdinājums modināja viņa iedzimto abstrakcijas un gaismas saspēles izjūtu. Tas bija veiksmīgas priekšmeta izvēles, apgaismojuma, precīza kadrējuma un kustībā esošas kameras kontrolētās attēla tveršanas rezultāts. Šī fotogrāfija Īva Ullensa daiļradē iezīmē viņa meklējumu sākumposmu. Pamazām viņš izstrādāja savu fotografēšanas tehniku, kas paredz kameras brīvu kustību, gandrīz deju, kad mākslinieks ļaujas savām emocijām un iztēlei. Īva Ullensa ceļojumi un ikdienas dzīve ir iedvesmas avots fotogrāfiju tēmām: objekti, ainavas, īpašs materiāls… Tas kļūst par negaidītu glezniecības kompozīciju, kas pulsē, ir koša un krāsaina, reizēm līdzinās glezniecībai, bet otas vietā ir kameras objektīvs, kurš saglabā estētisko un juteklisko pieeju darbiem. Katrai fotogrāfijas kompozīcijai piemīt vizuālais jutekliskums, kas saistīts ar mākslinieka pastāvīgajiem meklējumiem un tieksmi notvert gaismas un krāsas dzīvības enerģiju, pārspējot tradicionālās fotogrāfijas noteikumus un principus.
Īva Ullensa darbos ir daudz norāžu uz glezniecību. Optiskie efekti un noteiktu attēlu ģeometriskās kompozīcijas, piemēram, Zilas peldošas figūras sarkanā gaismā vai Balta luminiscējošā skulptūra, atsauc atmiņā Viktora Vazareli un Bridžitas Railijas kinētiskos darbus. Viņa vēlīnie darbi no sērijas Krāsainā meditācija atgādina amerikāņu mākslinieka Marka Rotko krāsu laukumu gleznojumus, kuros audeklu klāj viena vai vairākas krāsas ar neskaidrām kontūrām.
Īva Ullensa abstraktās fotogrāfijas atklāj jaunas estētikas teritorijas un aicina skatītāju doties sajūtu ceļojumā. Katram attēlam ir nosaukums, kurš izraisa spēcīgas un pozitīvas emocijas. Ar mākslinieka prāta stāvokli ir saistītas zināmas izjūtas, ko viņš tiecas paust ar saviem darbiem. Krāsu un gaismas – vai šī gaisma ir dabiska vai mākslīga – bezgalīgā daudzveidība ir objektīva satverto tekstūru un formu bagātības rezultāts. Būtība vairs nav nosakāma, tā vienkārši izgaist, dodot vietu emocijām un iztēlei.
Karolīna Bušāra
