Vēl pagājušā gadsimta 70. gadu sākumā Latvija kļuva par centru visam laikmetīgajam, kas radīts keramikas mākslas jomā. Svaigas idejas un to drosmīgais iemiesojums mālā, neiedomājamu formu, faktūru un krāsu satriecošā variēšana neatstāja skatītājam šaubu par to, ka viņa priekšā ir īstā māksla, kam absolūti nav vajadzības pēc papildu iestarpinājumiem –“lietišķā”, “dekoratīvā” vai vēl kāda cita. Tālaika padomju māksliniekiem mākslas keramikas simpozijs Dzintaros kļuva par savdabīgu “logu uz Eiropu”, par laukumu, kur varēja iepazīties ar pasaules tendencēm un sazināties ar ārvalstu kolēģiem. Latvijas mākslas skola demonstrēja revolucionāro attieksmi pret keramiku kā mākslu, līdzīgu starp līdzīgām.
Jaunais vijums simpoziju kustības attīstībā Latvijā iesākās 2013. gadā, kad notika pirmais starptautiskais keramikas mākslas simpozijs Daugavpilī. Pieredze, kas gūta šajos simpozijos, bagātina mūsdienu keramikas mākslu ar stilistisko īpašību spektra paplašinājumu un radošo darbu mākslinieciskās tēlainības pilnību. Tieši simpoziju kustības vide veicina eksperimentēšanu formu veidošanā, dekorēšanā, dedzināšanā un noved pie negaidītiem rezultātiem, no kuriem daudzi vēlāk kļūst par galveno mākslā. Keramikas simpoziju vidē atrodami arī monumentālās keramikas uguns skulptūras sākumi. Tieši simpoziji kļuva par eksperimentālo laukumu kultūru dialogam: dažādu pasaules tautu tehnika un terminoloģija, piemēram, raku, obvara, macsabal, pateicoties tieši simpozijiem, kļuva pazīstama un iegāja mākslinieku keramiķu profesionālajā valodā visā pasaulē. Tāpat kā jebkurā projektā, mākslas keramikas simpozijā ir svarīgs rezultāts. Un Ceramic Laboratory šis rezultāts ir radītie mākslas darbi un sarīkotās izstādes. Simpozijs demonstrē keramikas materiāla neizsmeļamās iespējas. Pateicoties simpozijam, pasauli ierauga mākslinieciskās kompozīcijas, kurās koncentrēti mūsdienu kultūras jēdzieni, padarot simpoziju par spilgtu un pamanāmu parādību mūsdienu mākslu.
Jaunā meklējumi mākslā vienmēr saistās ar eksperimentu. Un labākā vieta tam ir radošā laboratorija. Tā sniedz brīnišķīgu iespēju pilnīgi brīvai, neierobežotai daiļradei. Taču eksperiments vienmēr ir risks. Un tikai ļoti drosmīgi, pārliecināti, talantīgi un ar savu darbu pārņemti cilvēki ir spējīgi uzņemties šo publisko risku – parādīt skatītājam savu daiļrades meklējumu īpatnējo ”virtuvi”.
V starptautiskajā keramikas mākslas simpozijā “Ceramic Laboratory” piedalījās 25 mākslinieki no 10 pasaules valstīm:
Marie-Josée Comello (Vācija), Annakatrin Kraus (Vācija/ASV), Ray Chen (ASV), Viviane Diehl (Brazīlija), Rosana Tagliari Bortolin (Brazīlija), Snježana Pokos-Vujec (Horvātija), Jacob Meudt (ASV), Dorothea Nold (Vācija), Christina Bunk (Vācija), Mārtiņš un Inga Pērkoni (Latvija), Jacomijn Steen (Nīderlande), Şirin Koçak Özeskici (Turcija), Ana Maria Asan (Rumānija/Beļģija), Kemal Tizgöl (Turcija), Sencer Sari (Turcija), Lilija Zeiļa (Latvija), Nellija Dzalba (Latvija), Eleonora Pastare (Latvija), Una Gura (Latvija), Ilona Šauša (Latvija), Imants Klīdzējs (Latvija), Katerina Michnuk (Baltkrievija), Kaspars Geiduks (Latvija), Elza Timermane (Latvija).
