Mākslinieks nebeidz, bet turpina reflektēt par dažādu populisma veidu un mitologēmu mijiedarbību ar recipientu, viegli, ironiski, bet jutīgi balansējot starp saturā un formā neviennozīmīgi apvienojamo, vienlaikus “barojot” un “barojoties”.
Vārds “barotava” reizē plaši un tajā pašā laikā šauri rada vēstījumu skatītājam un ļauj ieraudzīt mākslinieka labāko agrīno darbu retrospekciju, kā arī jaunradītos darbus un instalācijas, kas tieši un bez pārspīlējumiem atklāj mākslinieka lietu izpratni un būtību, savā veidā spēlējoties ar nesavienojamām rotaļu komponentiem un bieži vien apzināti sajauktiem vai provokatīvi mainītiem spēles noteikumiem pašam sev un citiem.
Mākslinieka daiļradi raksturo sakāpināta tēlainība, idealizēta sapņainība un tvīkstoša dažādu gammu erotika. To paspilgtina Latvijas mākslas skatuvē nu jau tikai Artūram Bērziņam raksturīgais dekoratīvisms tā dizaniskajā nozīmē. Viņa darbos būtiska satura atklāsmes daļa ir cilvēki, kuri nereti atgādina netveramus, pat mītiskus tēlus. Tajā pašā laikā darbos apslēpta jēga liecina par padziļinātu pievēršanos cilvēka psiholoģisko problēmu un sāpju tēmai, kā arī sāpīgiem sociālpolitiskiem jautājumiem. Ar smalku fantasmagoriju mākslinieks parāda sievietes un vīrieša attiecības, saskares, pievilkšanos. Daudzi darbi ar savu provokatīvo raksturu skatītājos izraisa plašu emociju gammu, bet precīzi raksturo cilvēka iekšējo pretrunu emocionālos pārdzīvojumus.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā aplūkojamās izstādes koncepcijas pamatā ir metamodernistiskais imperatīvs – jutīga svārstīšanās starp modernisma fundamentālo ideālismu, atklātību un postmodernisma ironisko spēles pieeju, atsvešinātību un aizdomām.
Artūrs Bērziņš dzimis 1983. gada 20. aprīlī Rīgā. Profesionālo izglītību mākslinieks ieguvis J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā un Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā, kur 2009. gadā iegūts bakalaura un 2012. gadā – arī maģistra grāds. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 2011. gada. Izstādēs Artūrs aktīvi piedalās kopš 2001. gada: sarīkojis piecas personālizstādes Latvijā un piedalījies 49 grupu izstādēs un mākslas festivālos Latvijā un ārzemēs. Par savas darbības galveno jomu talantīgais un savdabīgais mākslinieks uzskata glezniecību, kā arī vienlīdz veiksmīgi nodarbojas ar datorgrafiku, mūziku, fotogrāfiju un videomākslu. Režisējis arī vairākas animācijas filmas. 2017. gada pavasarī debitējis literatūrā ar grāmatu “Visuma vērpēji”.
Māris Čačka, Valentīna Smertjeva
